ILZE STOBOVA: IZGLĪTĪBA IR PRIEKŠSPĒLE LIELAJAI DZĪVEI!

“Esmu politiķe, pedagoģe un divu dēlu mamma. Mīlu cilvēkus un Latviju. Iestājos par ģimeni, izglītību un valsts izaugsmi.”

Sarakstā Nr.8 ar kārtas numuru 8.

Ilze, kāpēc esat politikā?

Kandidēju 15. Saeimas vēlēšanās, jo man ir pārliecība, ka izglītība ir viens no spēcīgākajiem instrumentiem, kas spēj mainīt cilvēka dzīvi un sabiedrību kopumā. Tā dod zināšanas, paplašina redzesloku, vairo pašapziņu un spēju veidot savu nākotni.

Gribu turpināt Saeimā iesāktos darbus – iestāties par kvalitatīvu izglītību katram bērnam neatkarīgi no tā, kādu mācību formu izvēlas ģimene. Esmu aizstāvējusi vecāku tiesības, tālmācību un lauku skolu pastāvēšanu.

Mani priekšlikumi balstās gan profesionālajā, gan personīgajā pieredzē. Joprojām strādāju skolā, esmu mācījusi augstskolā un esmu mamma diviem skolas vecuma jauniešiem. Tāpēc redzu un saprotu skolotāju, skolēnu un vecāku ikdienas rūpes.

Esat aktīvi iestājusies par vecāku tiesībām izvēlēties bērnam piemērotāko mācību formu, tostarp tālmācību. Kāpēc šo izvēli mēģina ierobežot?

Izglītības sistēma šobrīd ir paradoksu pilna. Tiek runāts par “izglītību katram bērnam”, bet vienlaikus alternatīvas mācību iespējas tiek ierobežotas bērniem, kuri dažādu iemeslu dēļ neiederas tradicionālajā skolā.Tie var būt bērni ar veselības vai emocionālām grūtībām, bērni, kuri cieš no mobinga, topošie sportisti un mākslinieki, kā arī ģimenes, kurām skola atrodas ļoti tālu. Tāpēc uzskatu, ka tālmācībai ir jāpaliek kā vienai no izglītības iespējām un tā ir jāpilnveido.

Mums ir jāiemācās novērtēt arī savus sasniegumus un risināt reālās, nevis iedomātās problēmas. Mūsdienu ģeopolitiskajos apstākļos tālmācība var būt arī iespēja turpināt mācības ārkārtas apstākļos, kad klātienes mācības nav iespējamas.

Ko jūs darīsiet Saeimā, lai beigtos eksperimenti ar mūsu bērniem un vecākos un skolotājos vairāk ieklausītos?

Esmu skolotāja un ikdienā redzu to, ko ierēdņi no saviem kabinetiem bieži neredz. Skolotāji ir pārslogoti ar birokrātiju, bet bērniem un vecākiem pietrūkst iespēju tikt sadzirdētiem.

Viens no maniem svarīgākajiem mērķiem ir atgriezt izglītībā veselo saprātu, stabilitāti un paredzamību. Jauni noteikumi ir jāizvērtē pēc to ietekmes uz bērniem, ģimenēm un skolotājiem, nevis jāievieš fragmentāri vai tikai tāpēc, ka kaut kur citās valstīs tā dara.

Stingri iestājos par vecāku tiesībām izvēlēties savam bērnam piemērotāko izglītības veidu. Valstij nav tiesību sodīt vecākus, kuri vēlas savam bērnam labāko. Bērni vispirms ir savu vecāku bērni, nevis ministrijas ierēdņu pārziņā esoši “projekti”.

Kas bērnam dzīvē būs svarīgāks – labas atzīmes vai spēja nebaidīties no kļūdīšanās?

Laba izglītība ir ļoti svarīga, bet vēl svarīgāk ir iedot bērnam zinātkāri un uzdrīkstēšanos. Uzņēmību nevar attīstīt ar bailēm no kļūdīšanās. Atzīmes ir tikai cipari uz papīra. Īsto atzīmi dzīve ieliek par spēju iegūtās zināšanas un prasmes pārvērst reālos darbos.

Skolā ir jāļauj nezināt, jautāt, mēģināt un kļūdīties. Ja kļūdas nedrīkst labot, mēs mazinām drosmi uzņemties atbildību un attīstīties. Nezinu nevienu talantīgu arhitektu vai ķirurgu, kurš būtu kļuvis profesionāls, tikai izvairoties no kļūdām.Ir jāmācās, ir jākļūdās un kļūdas jāļauj labot skolā, nevis valdībā. Politika un Saeima nav vieta eksperimentiem ar sabiedrību. Skolā ir jānoskaidro iemesli sliktajiem pārbaudes darbu rezultātiem, atbilstoši jāreaģē uz tiem un jāļauj sniegums uzlabot. Ir jāļauj pārkārtot eksāmeni līdz nākamā mācību gada sākumam, lai nekavētu jauniešu turpmāko izglītības ceļu.

Ir jāatgriež cieņa nozaru profesionāļiem. Šobrīd dažkārt radies priekšstats, ka jebkurš var vadīt jebkuru nozari, vadoties pēc tabulām un cipariem, taču profesionālisma un pēctecības trūkums var radīt nozarei kaitējošus lēmumus.

Mēs vēlamies saviem bērniem labus skolotājus, bet vienlaikus nepietiekami novērtējam pašu skolotāja profesiju. Skolotājam ir jābūt prestižai profesijai.Laba izglītība dod inteliģenci, profesionalitāti, plašāku redzesloku un spriestspēju. Tā ir sava veida priekšspēle lielajai dzīvei – ko ar iegūto darīsim tālāk, jau ir katra paša atbildība.

Vai izglītībai un veselībai vajadzētu būt valsts prioritātēm?

Jā. Taupīšanas politika uz veselības un izglītības rēķina, slēdzot skolas un slimnīcas, manā skatījumā ir netālredzīga. Problēmas sakne ir citur, un vienkārša taupīšana tās neatrisinās. Izglītībai un veselībai ir jābūt prioritātēm līdzās ekonomikas izaugsmei. Priekšplānā jābūt cilvēkam, nevis sistēmu un birokrātisko procedūru apkalpošanai.

Jūs politikā esat ar lielu pieredzi – esat piedalījusies Latvijai būtisku pamatlikumu izstrādē, bijusi divu premjeru padomniece un ministriju parlamentārā sekretāre. Kā mainījusies politiskā kultūra?

Politiskā kultūra ir mainījusies. Agrāk atšķirīgu politisko spēku pārstāvji varēja apsēsties pie viena galda un sarunā meklēt labāko risinājumu. Tagad cilvēki ar atšķirīgu viedokli dažkārt pat netiek sveicināti.Taču demokrātijā sabiedrība nekad nav bijusi viendabīga. Mēs varam nepieņemt pretēju viedokli, bet nevaram izlikties, ka tā pārstāvji neeksistē. Sarunāšanās ir cieņpilna māksla. Īstais spēks politikā ir uzveikt savu augstprātību valsts interesēs.

Jūs esat sarakstā Nr. 8 ar astoto kārtas numuru. Kā jūtaties ar šo dubulto astotnieku?

Astotais saraksts un arī mans astotais numurs – viegli atcerēties. Taču ne jau numurs ir svarīgākais. Svarīgi ir tas, kā vēlētāju uzticību pārvērst darbos. Par savu vērtību uzskatu profesionalitāti, reputāciju un politisko kompetenci, ko vēlos likt lietā, lai kalpotu sabiedrībai un tās labklājībai.

Ko jūs novēlētu ikvienai Latvijas sievietei?

Sieviete uzplaukst mīlestībā. Viņai nav jāpierāda, kāpēc viņu mīlēt. Pieņemta un mīlēta tāda, kāda viņa ir, sieviete vairo visu, ko saņem: rūpes pārvērš siltumā, uzticību – spēkā, bet mīlestību – veselā pasaulē.