Uzmanību - 9. klasē varētu tikt ieviests gabaszinātņu eksāmens!
Vēl viens obligāts eksāmens pats par sevi nerada ne zināšanas, ne interesi par dabaszinātnēm. Tas nerada jaunus pedagogus, neaprīko laboratorijas un nenodrošina konsultācijas skolēniem. Obligāts eksāmens negarantē, ka jaunietis izvēlēsies STEM nozari. Skolēni izvēlas to, kas viņus interesē, kur viņi redz jēgu, nākotnes iespējas un saņem skolotāja atbalstu. Tas būs jauns privāto "skolotāju pieprasījuma bums", īpaši Rīgā un piepilsētā.
2026. gada 4. augustā Rīgas pašvaldības vakanču sarakstā vien dabaszinātņu jomā bija 21 pedagoga vakance.
Skolas saskarsies ar ļoti konkrētām problēmsituācijām:
- nav fizikas, ķīmijas vai bioloģijas skolotāja;
- pedagogs strādā vairākās skolās vai pārmērīgā slodzē;
- skolēniem vairāku gadu garumā izveidojušies robi zināšanās;
- nav laboratoriju, aprīkojuma un mācību materiālu;
- bērniem ar mācīšanās grūtībām nav pietiekama atbalsta;
- ģimeņu iespējas apmaksāt privātstundas ir nevienlīdzīgas.
Tāpēc Izglītības un zinātnes ministrijai ir jāspēj atbildēt:
- cik skolās trūkst dabaszinātņu pedagogu, kā vakances tiks aizpildītas, vai skolās ir nepieciešamais aprīkojums,
- kāds finansējums paredzēts konsultācijām un kā tiks atbalstīti bērni skolās, kurās valsts nav nodrošinājusi pilnvērtīgu mācību procesu.
Šādā situācijā eksāmena rezultāts vairs neraksturo tikai skolēna zināšanas. Tas parāda arī valsts spēju vai nespēju nodrošināt bērnam iespēju šīs zināšanas iegūt.
Uzskatu, ja ministre Ilze Indriksone konstatē, ka skolas nav gatavas, viņai ir tiesības un pienākums rosināt Ministru kabineta noteikumu pārskatīšanu, atlikšanu vai grozīšanu.Izglītības politikas tālredzība nav vēl viena eksāmena ierakstīšana noteikumos. Tā ir spēja saprast problēmas cēloņus, paredzēt sekas un nodrošināt reālu risinājumu skolā.
Ja šāda situācija ir Rīgā nepilnu mēnesi pirms jaunā mācību gada, pamatoti jāvaicā, kāda tā ir reģionos.