No “tas nav Izglītības likuma jautājums” līdz grozījumiem Izglītības likumā
Es, Ilze Stobova, kā deputāte jau 2025. gada 9. decembrī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija trešajā lasījumā skatīja grozījumus Izglītības likumā par tālmācības un citu izglītības formu regulējumu. Toreiz aktualizēju plašāku jautājumu: Kā Latvijā tiks organizēts mācību process valsts apdraudējuma situācijā?
Es uzdevu konkrētu jautājumu, kurš pieņems lēmumu par mācību pārtraukšanu vai pārcelšanu attālināti, kā tiks informētas ģimenes un pēc kāda vienota algoritma rīkosies skolu vadītāji. Komisijas sēdē no komisijas vadītājas saņēmu atbildi, ka tas neesot Izglītības likuma jautājums.
Tāds ir nozares likumdevēja izpratnes līmenis par procesiem valsts pārvaldē
2026. gada 7. maijā mans virzītais jautājums kļuva par skarbu, patiesu realitāti. Izglītības un zinātnes ministrija nespēja rīkoties.
Nacionālie bruņotie spēki konstatēja bezpilota lidaparātu ielidošanu Latvijas gaisa telpā no Krievijas. Divi ārvalstu droni nogāzās Latvijas teritorijā, bet vēl viens šķērsoja Latvijas gaisa telpu un to pameta.
Notika tas par ko es brīdināju.
Gaisa apdraudējuma dēļ Rēzeknē, Rēzeknes novadā un Ludzas novadā mācības tika atceltas, savukārt Balvu novadā tās organizēja attālināti. Izglītības un zinātnes ministrija tobrīd skaidroja, ka par mācību procesa izmaiņām lemj katra pašvaldība.
Pašvaldības pēc incidenta publiski norādīja uz problēmām informācijas apritē un vienota rīcības algoritma trūkumu. Rēzeknes pilsētā un novadā brīdinājums tika saņemts vēlāk nekā Balvu un Ludzas novados — jau pēc drona nokrišanas Rēzeknē.
Notikumu mērogs bija plašs. Pašlaik virzītā likumprojekta anotācijā norādīts, ka apdraudējuma ietekmei tika pakļautas:
- 284 izglītības iestādes, tostarp
- 101 pirmsskola,
- 168 vispārējās izglītības iestādes,
- 15 profesionālās izglītības iestādes.
Arī eksāmenu norise nebija pasargāta. 19. maijā gaisa telpas apdraudējuma dēļ vairākās pašvaldībās tika pārtraukta 9. klases latviešu valodas centralizētā eksāmena norise, bet 20. maijā tika traucēti vidējās izglītības fizikas eksāmeni. Tikai pēc šiem notikumiem valdība radīja papildu tiesisko regulējumu rīcībai ārkārtas apstākļos. 2026. gada 4. jūnijā Saeimas sēdē vēlreiz norādīju, ka izglītības sistēmai nepieciešams skaidrs rīcības algoritms. Saeimas stenogrammā fiksēts arī tas, ka uz deputātu jautājumu par IZM rīcību ārkārtas situācijā ministrija divas nedēļas nespēja sniegt atbildi, bet, skaidrojot 7. maija notikumus, atsaucās uz pasākumiem, kas īstenoti tikai 26. maijā.
Un tad nonākam līdz 2026. gada 21. jūlijam.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir sagatavojusi un lūgusi steidzamības kārtībā virzīt tieši grozījumus Izglītības likumā. Tie paredz:
- izglītības un zinātnes ministram apstiprināt izglītības sistēmas noturības un nepārtrauktības ietvaru;
- izstrādāt izglītības iestādes darbības nepārtrauktības plāna paraugu;
- pašvaldībām noteikt prasības un kārtību mācību procesa organizēšanai apdraudējuma gadījumā;
- katras izglītības iestādes vadītājam sadarbībā ar dibinātāju izstrādāt konkrētu darbības nepārtrauktības plānu un rīcības algoritmu.
Tātad šobrīd izrādās — tas tomēr ir Izglītības likuma jautājums.
Šis nav stāsts par to, kuram bija taisnība. Tas ir stāsts par valsts pārvaldes tālredzību.
Vai mēs spējam uzklausīt brīdinājumu un sagatavoties laikus, vai arī sākam rakstīt rīcības algoritmus tikai pēc tam, kad apdraudējums jau ir skāris desmitiem tūkstošu bērnu, simtiem izglītības iestāžu un valsts eksāmenu norisi?
Tālredzīga valsts negaida krīzi, lai noteiktu, kurš par ko ir atbildīgs. Tā sagatavojas pirms krīzes. Bērnu drošība un izglītības nepārtrauktība nedrīkst būt atkarīga no improvizācijas.