Ilze - Par aktuālo

Vai tiešām maza lauku vidusskola nozīmē mazākas iespējas?

Mon, 17 Aug 2026 06:52:00 +0000

Kādu lauku vidusskolu var slēgt, jo pietrūkst tikai viena bērna!

Vai tiešām maza lauku vidusskola nozīmē mazākas iespējas?

Paskatieties, kādā mūsdienīgā vidē mācās Skaistkalnes vidusskolas bērni.

Vai katrā Rīgas vidusskolā ar daudz lielāku skolēnu skaitu ir tik labi aprīkotas klases?

Mans ierosinājums - obligātā vidējā izglītība

Fri, 14 Aug 2026 09:27:00 +0000

Obligātā vidējā izglītība - nav mans izdomājums.. Šobrīd jau vairākās Eiropas un pasaules valstīs ir paredzēta obligātā vidējā izglītība. Viņi zina, ka katra bērna izglītība ir lielākā vērtība. Izglītība ir arī ekonomikas gudrības pamats!

Izglītības programma

Thu, 06 Aug 2026 10:43:00 +0000

Es Ilze Stobova jūtos gandarīta, ka Nacionālās apvienības Izglītības un zinātnes ministrija ministre Ilze Indriksone sāk īstenot LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ Izglītības programmu

Partijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ Izglītības programmā rakstīts:

"Ieviesīsim vienkāršotu vērtēšanas sistēmu ar mērķi nesodīt skolēnus. Eksāmenus drīkstēs pārkārtot līdz jaunā mācību gada sākumam.”

Nacionālās apvienības Izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone rosina ļaut skolēnam katrā mācību priekšmetā uzlabot vismaz vienu vērtējumu.

Acīmredzot labas idejas ceļo ātri. Priecājos, ka LPV izglītības programma iedvesmo arī Nacionālo apvienību. Tas apliecina, ka mūsu priekšlikumi nav populistiski saukļi, bet praktiski risinājumi, kas reāli palīdz bērniem!

LPV Izglītības programma
LPV programma: https://latvijapirmajavieta.lv/programma-2026/

Man patīk būt kopā ar cilvēkiem un sarunāties!

Thu, 06 Aug 2026 10:40:00 +0000

Tieši šādās sarunās visprecīzāk var sajust, kas mūsu sabiedrību patiesi uztrauc, kas iepriecina. Šovasar daudz runājam par izglītību, skolām un gaidāmajām pārmaiņām. Katram mums ir sava pieredze, arī sāpīga, bet cilvēki jautāja par eksāmeniem, par nākamo mācību gadu un par to, vai ģimenes laikus zinās, kas sagaida viņu bērnus. Arī es esmu mamma, tādēļ šīs bažas man ir saprotamas un personiski tuvas.

Es piekrītu, ka izglītības un ģimenes politikai ir jābūt paredzamai. Neziņa rada nemieru, apgrūtina ģimeņu ikdienu un mazina uzticēšanos pieņemtajiem lēmumiem.

Šīs sarunas vēlreiz apliecināja manu pārliecību - cilvēkiem ir nepieciešama skaidrība, paredzamība un sajūta, ka viņu pieredze tiek sadzirdēta.

Es vienmēr esmu atvērta sarunai, jo tiešs dialogs ar cilvēkiem man vienmēr ir bijis visvērtīgākais informācijas avots.

Paldies visiem kuri uztic un dalās ar saviem stāstiem!

Uzmanību - 9. klasē varētu tikt ieviests gabaszinātņu eksāmens!

Thu, 06 Aug 2026 10:32:00 +0000

Vēl viens obligāts eksāmens pats par sevi nerada ne zināšanas, ne interesi par dabaszinātnēm. Tas nerada jaunus pedagogus, neaprīko laboratorijas un nenodrošina konsultācijas skolēniem. Obligāts eksāmens negarantē, ka jaunietis izvēlēsies STEM nozari. Skolēni izvēlas to, kas viņus interesē, kur viņi redz jēgu, nākotnes iespējas un saņem skolotāja atbalstu. Tas būs jauns privāto "skolotāju pieprasījuma bums", īpaši Rīgā un piepilsētā.

2026. gada 4. augustā Rīgas pašvaldības vakanču sarakstā vien dabaszinātņu jomā bija 21 pedagoga vakance.

Skolas saskarsies ar ļoti konkrētām problēmsituācijām:

nav fizikas, ķīmijas vai bioloģijas skolotāja;

pedagogs strādā vairākās skolās vai pārmērīgā slodzē;

skolēniem vairāku gadu garumā izveidojušies robi zināšanās;

nav laboratoriju, aprīkojuma un mācību materiālu;

bērniem ar mācīšanās grūtībām nav pietiekama atbalsta;

ģimeņu iespējas apmaksāt privātstundas ir nevienlīdzīgas.

Tāpēc Izglītības un zinātnes ministrijai ir jāspēj atbildēt:

cik skolās trūkst dabaszinātņu pedagogu, kā vakances tiks aizpildītas, vai skolās ir nepieciešamais aprīkojums,

kāds finansējums paredzēts konsultācijām un kā tiks atbalstīti bērni skolās, kurās valsts nav nodrošinājusi pilnvērtīgu mācību procesu.

Šādā situācijā eksāmena rezultāts vairs neraksturo tikai skolēna zināšanas. Tas parāda arī valsts spēju vai nespēju nodrošināt bērnam iespēju šīs zināšanas iegūt.

Uzskatu, ja ministre Ilze Indriksone konstatē, ka skolas nav gatavas, viņai ir tiesības un pienākums rosināt Ministru kabineta noteikumu pārskatīšanu, atlikšanu vai grozīšanu.

Izglītības politikas tālredzība nav vēl viena eksāmena ierakstīšana noteikumos. Tā ir spēja saprast problēmas cēloņus, paredzēt sekas un nodrošināt reālu risinājumu skolā.

Ja šāda situācija ir Rīgā nepilnu mēnesi pirms jaunā mācību gada, pamatoti jāvaicā, kāda tā ir reģionos.

Kādas izglītības reformas sekas jūs visvairāk izjūtat savā ģimenē vai darbā?

Thu, 06 Aug 2026 10:27:00 +0000

Esmu skolotāja, divu dēlu mamma un Saeimas deputāte. Tāpēc izglītība man nav tikai politiska tēma, par kuru spriest no malas. Tā ir mana ikdienas darba pieredze un personīga atbildība.

Es redzu, ar ko bērni sastopas skolā, zinu, ko pārdzīvo vecāki, un pati pazīstu skolotāja darba realitāti. Redzu arī sekas, ko rada steigā ieviestas un nepārdomātas “izglītības modes reformas”.
Pārmaiņas izglītībā nedrīkst sākties ministrijas kabinetos un beigties ar papildu slodzi skolotājiem, apjukumu vecākiem un zaudētām iespējām bērniem. Tāpēc turpināšu iestāties par izglītību, kurā bērnam ir iespējas, skolotājam - cieņa, bet vecākiem - drošības sajūta par sava bērna nākotni.

Vai šodien Latvijas skolā bērna vajadzības un iespējas patiešām ir pirmajā vietā?

Dalieties ar savu pieredzi komentāros. Jūsu stāsti un viedokļi palīdz skaidri parādīt, kas izglītības sistēmā ir jāmaina.

Šorīt mans ceļš ved uz Skaistkalnes vidusskolu

Thu, 06 Aug 2026 10:19:00 +0000

Esmu atsaukusies skolas un vecāku aicinājumam tikties, uzklausīt un izprast viņu redzējumu par skolas nākotni. Izglītība ir mana profesionālā pieredze un viena no galvenajām jomām, ko pārstāvu politikā. Lai Saeimā pieņemtu atbildīgus lēmumus, ir jāpazīst visa Latvija - tās skolas, novadi un galvenais mūsu cilvēki.

Dodos uz Skaistkalnes vidusskolu - dzirdēt, saprast un pārstāvēt.
Skaistkalnes vidusskola nav tikai vieta, kur bērni mācās. Tā ir ģimeņu drošība un pamats - Skaistkalnes nākotnei. Es iestājos par Skaistkalnes vidusskolas saglabāšanu un par politiku, kas spēj redzēt ne tikai šodienas izdevumus, bet arī rītdienas sekas. Skaistkalnes bērniem ir tiesības uz kvalitatīvu izglītību savā novadā. Skaistkalnei ir tiesības uz nākotni

Izglītības politiku nevar veidot tikai no Rīgas skatpunkta. Tieši tur bieži rodas lielākā pretruna starp pieņemtajiem lēmumiem un cilvēku ikdienu - uz visu Latviju raugāmies ar lielpilsētas acīm, aizmirstot par attālumiem, pieejamību un skolas nozīmi vietējā kopienā.

No “tas nav Izglītības likuma jautājums” līdz grozījumiem Izglītības likumā

Thu, 06 Aug 2026 10:12:00 +0000

Es, Ilze Stobova, kā deputāte jau 2025. gada 9. decembrī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija trešajā lasījumā skatīja grozījumus Izglītības likumā par tālmācības un citu izglītības formu regulējumu. Toreiz aktualizēju plašāku jautājumu: Kā Latvijā tiks organizēts mācību process valsts apdraudējuma situācijā?

Es uzdevu konkrētu jautājumu, kurš pieņems lēmumu par mācību pārtraukšanu vai pārcelšanu attālināti, kā tiks informētas ģimenes un pēc kāda vienota algoritma rīkosies skolu vadītāji. Komisijas sēdē no komisijas vadītājas saņēmu atbildi, ka tas neesot Izglītības likuma jautājums.

Tāds ir nozares likumdevēja izpratnes līmenis par procesiem valsts pārvaldē

2026. gada 7. maijā mans virzītais jautājums kļuva par skarbu, patiesu realitāti. Izglītības un zinātnes ministrija nespēja rīkoties.
Nacionālie bruņotie spēki konstatēja bezpilota lidaparātu ielidošanu Latvijas gaisa telpā no Krievijas. Divi ārvalstu droni nogāzās Latvijas teritorijā, bet vēl viens šķērsoja Latvijas gaisa telpu un to pameta.
Notika tas par ko es brīdināju.

Gaisa apdraudējuma dēļ Rēzeknē, Rēzeknes novadā un Ludzas novadā mācības tika atceltas, savukārt Balvu novadā tās organizēja attālināti. Izglītības un zinātnes ministrija tobrīd skaidroja, ka par mācību procesa izmaiņām lemj katra pašvaldība.

Pašvaldības pēc incidenta publiski norādīja uz problēmām informācijas apritē un vienota rīcības algoritma trūkumu. Rēzeknes pilsētā un novadā brīdinājums tika saņemts vēlāk nekā Balvu un Ludzas novados — jau pēc drona nokrišanas Rēzeknē.

Notikumu mērogs bija plašs. Pašlaik virzītā likumprojekta anotācijā norādīts, ka apdraudējuma ietekmei tika pakļautas:

284 izglītības iestādes, tostarp
101 pirmsskola,
168 vispārējās izglītības iestādes,
15 profesionālās izglītības iestādes.

Kopumā situācija skāra 67 658 izglītojamos - 17 570 pirmsskolēnus, 42 819 vispārējās izglītības skolēnus un 7269 profesionālās izglītības audzēkņus.

Arī eksāmenu norise nebija pasargāta. 19. maijā gaisa telpas apdraudējuma dēļ vairākās pašvaldībās tika pārtraukta 9. klases latviešu valodas centralizētā eksāmena norise, bet 20. maijā tika traucēti vidējās izglītības fizikas eksāmeni. Tikai pēc šiem notikumiem valdība radīja papildu tiesisko regulējumu rīcībai ārkārtas apstākļos. 2026. gada 4. jūnijā Saeimas sēdē vēlreiz norādīju, ka izglītības sistēmai nepieciešams skaidrs rīcības algoritms. Saeimas stenogrammā fiksēts arī tas, ka uz deputātu jautājumu par IZM rīcību ārkārtas situācijā ministrija divas nedēļas nespēja sniegt atbildi, bet, skaidrojot 7. maija notikumus, atsaucās uz pasākumiem, kas īstenoti tikai 26. maijā.

Un tad nonākam līdz 2026. gada 21. jūlijam.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir sagatavojusi un lūgusi steidzamības kārtībā virzīt tieši grozījumus Izglītības likumā. Tie paredz:

izglītības un zinātnes ministram apstiprināt izglītības sistēmas noturības un nepārtrauktības ietvaru;
izstrādāt izglītības iestādes darbības nepārtrauktības plāna paraugu;
pašvaldībām noteikt prasības un kārtību mācību procesa organizēšanai apdraudējuma gadījumā;
katras izglītības iestādes vadītājam sadarbībā ar dibinātāju izstrādāt konkrētu darbības nepārtrauktības plānu un rīcības algoritmu.

Tātad šobrīd izrādās — tas tomēr ir Izglītības likuma jautājums.

Šis nav stāsts par to, kuram bija taisnība. Tas ir stāsts par valsts pārvaldes tālredzību.
Vai mēs spējam uzklausīt brīdinājumu un sagatavoties laikus, vai arī sākam rakstīt rīcības algoritmus tikai pēc tam, kad apdraudējums jau ir skāris desmitiem tūkstošu bērnu, simtiem izglītības iestāžu un valsts eksāmenu norisi?

Tālredzīga valsts negaida krīzi, lai noteiktu, kurš par ko ir atbildīgs. Tā sagatavojas pirms krīzes. Bērnu drošība un izglītības nepārtrauktība nedrīkst būt atkarīga no improvizācijas.

Izglītības plāns

Mon, 20 Jul 2026 08:52:00 +0000

Tas, ko es piedāvāju, nav balstīts tukšos saukļos, bet dzīves realitātē un pieredzē. Es joprojām strādāju skolā, esmu mācījusi augstskolā, esmu mamma diviem skolas vecuma jauniešiem un izglītības jomu pārzinu ne tikai teorētiski, bet arī praktiski, kā skolotāja, vecāks un politiķe.

Mans rīcības plāns:

mazāk birokrātijas skolās;

mācību grāmatas un pamatmateriāli katram skolēnam;

vairāk skolotāju, attīstot pedagoģijas studiju iespējas;

saprotama un vienota vērtēšanas sistēma;

ieviesīsim vienkāršotu vērtēšanas sistēmu ar mērķi nesodīt skolēnus. Eksāmenus drīkstēs pārkārtot līdz jaunā mācību gada sākumam;

kvalitatīva tālmācība un izglītība ģimenē;

lielāks atbalsts skolotājiem darbā ar bērniem;

par obligātu vidējās vai vidējās profesionālās izglītības ieviešanu;

profesionālās izglītības prestiža celšana;

Valsts kontroles norādīto problēmu novēršana izglītībā;

latviešu valodas pilnveides iespējas skolotājiem;

sakārtots mācību gada un eksāmenu plānojums;

izglītība, kas atbilst darba tirgus vajadzībām;

zinātnes, pētniecības un inovāciju stiprināšana kā Latvijas izaugsmes pamats;

stipras un konkurētspējīgas Latvijas augstskolas.